Strukturētā dialogā jaunieši tiekas ar deputātiem

25.05.2016 10:20 - 13:20 kur : Kandavas multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu centrs "Nagla"

25.maijā Kandavas jauniešu centrā „ Nagla” notika strukturētā dialoga piektā cikla konsultācijas „ Kafija ar politiķiem”. Pasākumu organizēja Latvijas Jaunatnes Padome sadarbībā ar Rīgas reģiona koordinatoru „Baltijas Reģionālo fondu” un Kandavas jauniešu centru „ Nagla”. Piektā cikla kopīgā tēma ir veicināt visu jauniešu iesaisti dažādā, vienotā un iekļaujošā Eiropā – gatavi dzīvei, gatavi sabiedrībai. Kandavā pasākumu vadīja Rīgas rajona koordinatore Ginta Salmiņa un moderatore Rudīte. Viņas atzina, ka priecājas par kandavnieku lielo ieinteresētību gan no jauniešu, gan vietējo politiķu puses, jo ne visās vietās, kur notiek šie dialogi tāda esot.

Visi tikšanās jautājumi bija izvirzīti strukturētā dialoga ietvaros. Strukturētais dialogs ir process politikas veidošanai, kurā iesaistās jaunieši un politikas veidotāji, lai aktualizētu Eiropas Savienības jaunatnei svarīgos jautājumus.

Dialogā Kandavā tika iztirzātas piecas tēmas:

1.Kas jauniešiem palīdzētu satuvināties un veidot uzticēšanos cilvēkiem ar atšķirīgu kultūru, sociālo, ekonomisko, reliģisko un etnisko piederību, vecumu, dzimumu?

2.Ko vajadzētu darīt, lai nepieļautu dažādu jauniešu grupu stigmatizāciju/apzīmogošanu un sniegtu tiem vienādas iespējas sabiedrībā?

3.Kas veicina jauniešu piederības izjūtu vietējai kopienai, sabiedrībai, Eiropai?

4.Kādas kompetences jauniešiem varētu palīdzēt saskaroties ar sarežģītām situācijām?

5.Kādi faktori var veicināt vai kavēt jaunieša pašizziņas procesu? Kas būtu nepieciešams, lai jaunietis pilnībā realizētu savu potenciālu un palīdzētu citiem realizēt savējo?

Dialogā piedalījās Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts un deputāti Inga Priede, Silvija Tiltiņa, Leonārija Gudakovska, Solvita Zvirgzdiņa, Dainis Rozenfelds, Guntars Indriksons, kā arī 17 jaunieši no Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma.

Sākumā notika savstarpējā iepazīšanās ar jautājumu atbilžu apmaiņu. Tad dialoga dalībnieki pēc nejaušības principa tika sadalīti piecās grupās, katrs izvelkot vienu jautājumu. Pēc noteikta laika, visi dalībnieki, izņemot vienu, kas palika pie sākotnējā galdiņa un informēja pienākušos par iepriekšējās sarunas būtību, mainījās vietām. Tādējādi visi dialoga dalībnieki iztirzāja visus jautājumus.

Apkopojums

par SD V cikla pasākumu

Kandavā, 25.05.2016.

1.Kas veicina un kā veicināt Tavu piederības sajūtu vietējai kopienai – Kandavai, Latvijai, Eiropai – sabiedrībai?

KANDAVAI

  • Sports, orientēšanās
  • Dzimtas saknes
  • Savstarpējais kontakts
  • Draudzīga, sakopta vide
  • Pazīstami cilvēki – Kārlis Lācis, režisors Suhānovs.
  • Kopīgi pasākumi
  • Daba, Dabas objekti – Čužu purvs
  • Darba vieta
  • Skolas
  • Vecākais akmens tilts
  • Kārlis Milenbahs
  • Simboli
  • Latviešu valoda
  • Vēsture
  • Kultūra
  • Tradīcijas
  • Ģimenes, dzimta
  • Tieksme atgriezties, patriotisms
  • Mūsu produkcijas iznešana pasaulē
  • Vēsturiskie reģioni
  • Dažādi Latvijas izstrādājumi
  • Iestāties, atbildība, lepnums par valsti
  • Kultūras un valodas saglabāšana
  • Saglabāt atšķirīgo
  • Dabas objekti
  • Spēja piecelties no dīvāna – motivācija
  • Apkārtējā vide
  • Draugi
  • Ģimene
  • Elki
  • Profesijas
  • Spītība
  • Slinkums
  • Mazvērtības komplekss (ko tad es tur…)
  • Vecāku/draugu/skolotāju „iekodēšana”
  • Veselības problēmas
  • Izglītība
  • Vecums
  • Finanses
  • Attālums
  • Atkarības
  • Bailes, kauns
  • Spītība
  • Motivācijas trūkums
  • Zema pašapziņa
  • Informācijas trūkums -
  • Mērķis
  • Pašpārliecinātība un Pašapziņa
  • Zināšanas
  • Informācijas avotu pieejamība
  • Aktīva iekļaušanās sabiedrības dzīvē
  • Jāseko saviem sapņiem
  • Iedrošināt
  • Rādīt piemēru
  • Kas neriskē, tas nevinnē!
  • Zināšanas
  • Iedvesma
  • Vienotu skolas formu ieviešana
  • Reemigrējošo bērnu, skolēnu atbalsts, iekļaušana
  • Respekts vienam pret otru
  • Minoritāšu kultūras pasākumi, iepazīstinot ar savām tradīcijām + sociālā integrācija
  • Lauzt stereotipus + būt atvērtam pieņemt atšķirīgo
  • Informēt sabiedrību un ģimenes
  • Caur jauniešu interesēm mērķtiecīgi uzrunāt – diskutēt, motivēt draudzēties arī interneta vidē.
  • Attīstīt empātijas prasmes
  • Jauniešu centrs – vide, kur visi ir vienlīdzīgi
  • Kopīgi pasākumi, projekti
  • Klases vienotība
  • Sadraudzības vakari, sporta pasākumi, talkas
  • Vecāku dalība bērnu pasākumos
  • Caur pazīšanos
  • Skolas atbalsts
  • Pašvaldība, valsts apmaksā prakses vietas.
  • Nodalīt darbu no izklaides
  • Vairāk aktivitātes
  • Lekciju, stundu un Domes sēdes laikā telefonam – NĒ
  • Kopīgas aktivitātes
  • Sadraudzības pasākumi
  • Skolas formu no 1.-12.klasei
  • Profesionāls psihologs
  • Vecums nav šķērslis nekam
  • Kopīgas intereses, hobiji
  • Kopīgi mērķi sasniegumi
  • Neuzspiest viedokli
  • Rast kopīgu valodu.
  • Pasākumi
  • Lielās talkas
  • Jauniešu un nevalstisko organizāciju sadarbība
  • Jāmaina likumdošana (algas, sociālā palīdzība) – lai nav tik lielas atšķirības . Sabalansēt atalgojumu valstī.
  • Mazo un vidējo uzņēmēju atbalsts
  • Pašvaldības līdzdalība darba vietu radīšanā
  • Veidot atbalsta fondus
  • Skolas formas
  • Visiem būs brīvpusdienas !!!
  • Iepazīstināt ar savu kultūru – tāda kā apmaiņa
  • Kultūras sakaru apmaiņa un prezentēšana
  • Sapratne par atšķirīgu reliģiju
  • Cieņa pret dažādām reliģijām
  • Projekti
  • Pasākumi
  • Diskusijas
  • Tradīcijas
  • Tēls
  • Risināt prakses un nodarbinātības problēmu, lai valstī zina cik un kādas profesijas pārstāvjus vajag un tiem, kur pabeidz tehnikumus arī konkrēti piedāvā prakses vietas Latvijā, lai nav jābrauc uz ārzemēm.
  • Veidot no interneta brīvas zonas
  • Jauniešu redzējums ir svarīgs
  • Brīvpusdienas visiem veicinās vienlīdzību
  • Veidot vecāku atbalstu fondu ekskursijām, lai var aizbraukt visi bērni
  • Atbalsta pasākumi skolās, ja nevar tikt līdzi kādā priekšmetā, jo tas ļoti grauj jaunieša pašapziņu. Veidojas mazvērtības komplekss
  • Ņemt Domē un pašvaldībā praksē jauniešus. Teorija nekad nav tik vērtīga kā prakse.
  • Ne tikai jaunieši uztraucas – vai deputāti vēlēsies ar viņiem tikties, bet arī deputāti domā, vai jaunieši gribēs tikties ar viņiem.
  • Uzaicināt jauniešus uz Domes sēdēm
  • Nākošo Kafiju ar politiķiem veidot Domē, lai deputāti uzņem jauniešus
  • Svarīgi ir jauniešus iesaistīt, lai veidojas priekšstats ko Dome dara un tiek audzināti nākošie deputāti.
  • Pašvaldības jautājums ir viss, kas atrodas Kandavas novadā – arī tad, ja tā nav tiešā pašvaldības pakļautības iestāde.
  • Interesanti, ka daudzas jauniešu idejas sakrīt ar deputātu idejām un otrādi.
  • Tikšanās reizē tika pārrunāti jautājumi, par kuriem ikdienā jaunieši nerunā, bet kas ir svarīgi.
  • Arī skolās vajadzētu pārdomāt interesantākas metodes stundās, pavasarī vairāk organizēt aktivitātes ārā.
  • Ja jaunietis piedzīvos, ka deputāts viņu uzklausa tagad, kad viņš ir jaunietis, tad vēlāk – pats būdams lēmumu pieņēmējs vai darba devējs viņš būs gatavs uzklausīt atkal nākošos jauniešus.

Veicināt tūrisma attīstību

LATVIJA

EIROPA

Kā veicināt piederības sajūtu?

* veidot vienotas interešu grupas

* Kultūras pasākumi ar mūsu tradīcijām

* Simbols, kas vieno

* Popularizēt novada zīmolu.

* Piedalīšanās draudzīgas, sakoptas vides veidošanā.

3.2.Kādi faktori veicina/kavē jauniešu pašizziņas procesu? Kas Tev būtu nepieciešams, lai pilnībā realizētu savu potenciālu? .. un palīdzētu citiem realizēt savējo?

VEICINA

KAVĒ

BŪTU NEPIECIEŠAMS

KĀ PALĪDZĒT CITIEM?

3.3. KO vajadzētu darīt, lai nepieļautu dažādu jauniešu grupu apzīmogošanu – kā tas ietekmē jauniešus? Kā novērst? Kā sniegt vienādas iespējas?

Ieteikumi:

3.4. Ar kādām sarežģītām situācijām Tu saskaries? Kādas kompetences Tev varētu palīdzēt, saskaroties ar sarežģītām situācijām?

SAREŽĢĪTAS SITUĀCIJAS –

Prakses vietas atrašana

Internets

Sadalījums (apzīmogošana)

Prakses/darba vietas atrašana

Internets

Sadalījums

3.5. kas Tev palīdzētu satuvināties un veidot uzticēšanos cilvēkiem ar atšķirīgu….?

Vecumu

Sociālais stāvoklis

Ekonomiskais stāvoklis

Kultūra

Reliģija

Etniskā piederība

IETEIKUMI, ATZIŅAS, PĀRDOMAS NOSLĒGUMĀ

Apkopoja: Rudīte Muraševa