Septembra nogalē atzīmē Miķeļdienu, kad lauku darbi tiek ieziemoti līdz pavasarim un sākas ziemas gaidīšana. Parasti Miķeļdienā skolās un pilsētā norisinās dažādi pasākumi un aktivitātes... Arī mēs šajā dienā veicām vairākus darbus un pat izdomājām jaunas, mūsdienīgas tradīcijas - gatavojām gardu rudens velšu zupu (sēņu, kabaču un citu rudens dārzeņu zupu), grābām lapas (ieciemojām skeitparku un āra trenažierus) un veidojām no dažādiem dabas materiāliem "LandArt" jeb zemes mākslu (jauna, forša un radoša tradīcija)! Mums ļoti patika aktivitātes svaigā gaisā! Iepazināmies arī ar ticējumiem par Mikeļdienu!
Noteikti apskati bildes un izlasi ticējumus! :)
Ticējumi par Miķeļdienu:
Ja Miķeļos līst lietus, būs silta vasara.
Līdz Miķeļiem visām labībām jābūt jau zem jumta. Tad Miķelis staigā apkārt un visu apskatās. Ja kas vēl nenokopts, jāpasteidzas, jo Miķelis var uzsūtīt sniegu un salu.
Miķeļa dienā sākas zemes guļas laiks.
Līdz Miķeļiem vajag visu novākt – tad sniega vārti vaļā.
Miķeļu rītā nav jākuļ – tad peles klausās un, kur dzird kuļam, tur aiziet ziemā dzīvot.
Miķeļa dienā nedrīkst no meža nest mājās – tad žurkas un peles apstāj.
Ja priekš Miķeļiem lapas nobirst – priekš Jurģiem ziedēs ievas.
Ja Mikālī vēl ozoliem zīles – būs dziļi Ziemassvētki.
Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem – būs silts un agrs pavasaris, ja pēc – vēls un auksts.
Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina – būs laba vasara; ja sausa un auksta – slikta vasara.
Cik nedēļas pirms Miķeļiem koki nodzeltē – tikpat nedēļas pirms Jurģiem zāle dīgs.
Ja dzērves aiziet pirms Miķeļiem – nākamajā gadā būs labi mieži.
Ja kāpostus skābē Miķeļa dienas nedēļā – tie labi stāv, bet ir rūgti.
Ja Miķeļos vilnas cimdā ieliek karstu ķieģeli un ar to ieberzē jauniem zirgiem zobus – tie aug stipriem zobiem un veselīgi.
Kas Jumi ēd, tam dvīņi dzimst.
Ja saimnieks Jumi atrod, tad gaidāma bagāta nākamā raža.
Ja Miķeļos līst lietus, būs silta vasara.
Miķeļa dienā sākas zemes guļas laiks.
Miķeļa dienā puišiem jāved brīvas meitenes pie krāsns sildīties. Šis tiek uzskatīts par kāzu laiku.
Līdz Miķeļiem visām labībām jābūt jau zem jumta. Tad Miķelis staigā apkārt un visu apskatās. Ja kas vēl nenokopts, jāpasteidzas, jo Miķelis var uzsūtīt sniegu un salu.
Miķeļdienā jāskatās vai govis nāk mājā ar zāli mutē vai bez tās. Ja ir zāle mutē, tad govīm pietrūks ēdamā.
Jumīti jātur kādā slepenā vietā. Ja pieliek naudu klāt, tā dubultojoties.
Miķeļu rītā nedrīkst daudz trokšņot – ne malt, ne kult, ne ko cept, jo tad peles dzird, ka mājās ir pārticība un nāks ziemot uz šejieni.
Pašā Miķeļu dienā ar žagaru jāizsit visi mājas kakti, dzenot it kā prom to, kas māju apsēdis. Ne tikai peles, tai skaitā arī prusaki, blaktis vai skudriņas. Tad žagars jāaiznes līdz kādam krustojumam, jāmet pāri, un jānāk mājās neatskatoties. Tad peles netiek ceļam pāri.
Vēl ap Miķeļiem un rudenī vispār, izdarot kādu darbiņu, jāatsēstas, tad darbs vairs nekarāsies kā akmens kaklā.
Ticējumu avots: http://www.la.lv/sniega-varti-...
